Iededzies par Latviju

Iededzies par Latviju

Novembris – tas ir ne tikai mēnesis, kas kalendārā savu vietu ieņēmis starp oktobri un decembri, bet kas vairāk. Vismaz mums – latviešiem. Šis mēnesis Latvijas vēsturē rakstīts zelta burtiem. Tas ir svēts mēnesis, jo tajā ir dzimusi Latvijas valsts un Latvijas Brīvības cīņu laikā  atbrīvota Rīga. Tieši tāpēc nedaudz ielūkosimies pagātnes notikumos.

1918.gada 18.novembris – Neatkarīgas Latvijas proklamēšana

 Tikai vienu dienu pirms neatkarīgas Latvijas proklamēšanas izveidoja Tautas padomi. Šajā pašā dienā Tautas padome ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību un pieņēma lēmumu, ka nākamajā 1918.gada 18.novembra dienā tiks sasaukta kārtējā Tautas padomes sēde Nacionālajā teātrī, lai proklamētu neatkarīgu Latviju.

‘’Darbs nebūs viegls, bet mani stiprina apziņa par Latvijas tautas spēku, izturību un ciešu apņemšanos novest iesākto lietu līdz galam. Šai brīdī atcerēsimies, ka ilgiem gadiem daudzi mūsutautas locekļi lolojuši šo mūsu cerību, jau agrāk klusībā vai atklāti strādājuši priekš viņas un nesuši domu par brīvo Latviju savās sirdīs. Tagad, kad esam brīvi un vairs negaidām no augšas vai ārienes pabalstu un palīdzību, paši veidosim savu dzīvi,’’ savā uzrunā sacīja pirmais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis.

1919.gada 11. novembris – Lāčplēša diena

Tas ir Lāčplēs’s, kas še cīkstas

Vēl ar svešo naidnieku –

…Un ar reizi nāks tas brīdis,

Kad viņš savu naidnieku,

Vienu pašu lejā grūdis,

Noslīcinās atvarā –

(A.   Pumpurs, „Lāčplēsis”)

 

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

  Kā  jau bija redzams pēdējā laikā, skolā notika diezgan liela rosība, un ne velti, jau sākot ar devīto novembri – par godu valsts svētkiem tika īstenoti pasākumi dažādām klašu grupām. Sākot ar ar  9.-12. klašu ekskursiju uz Tīreļpurvu un Ložmetējkalnu- kur ir viens no labāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā. Un beidzot ar skaistu koncertu skolas aktu zālē par godu Latvijas valsts 93. gadadienai.

Tīreļpurvs un Ložmetējkalns

Izbraukšana no skolas notika dažādos laikos, bet gala mērķis viens –  Latvijas Kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs” kas atrodas Jelgavas rajona Valgundes novada „Mangaļu” mājās.

Ierodoties tur mūs sagaidīja gidi, no kuriem uzzinājām, ka muzeja teritorijā ir saglabājušies Baltijas reģionam unikāli I pasaules kara laika fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Pašlaik filiāles teritorijā apskatāms autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas – „vācu vaļņa”. Rekonstruētā vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas daļa ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.

Bija iespēja ne tikai klausīties, bet arī nedaudz iejusties strēlnieku ādā, ar vienkāršu uzdevumu palīdzību saprast – kā tad īsti bija karot un kādi bija apstākļi. Tas, cik daudz iespaidu un pārdomu kāds guva, ir atkarīgs tikai no katra paša, noteikti liels paldies jāsaka vēstures skolotājam E.Sviklim un pārējiem skolotājiem, kas piedalījās ekskursijas tapšanā.

Jautājot vienam no ‘’Mangaļu’’ mājas gidiem par to, kā patika vadīt mūsu grupu, saņēmām pozitīvu atbildi. Mēs esot bijuši ‘’baudāma ‘’grupa. Paskaidrojot viņš teica, ka bieži gadoties grupas, kas vai nu ir pārak skaļas vai tieši otrādi aktīvi neiesaistās nodarbēs, ar tādām grupām laiks ejot ilgi, bet mēs tādi nebijām, ar mums tas paskrējis nemanot.                                                          Ticēt vai neticēt, atliek katra paša ziņā J

P.S. Pēdējais, ko varētu piebilst ir tas, ka kritizēt jau no malas ir viegli, tāpēc skolotāja G.Stūrmane un R64VSK SP aicina skolēnus aktīvāk nākt ar savām idejām par to, kā vēlētos redzēt kādu no skolā notiekošajiem pasākumiem.

R64VSK SP

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s