XL Žetonvakars

Februāris, visīsākais mēnesis gadā, kā arī mēnesis, kad Rīgas 64.vidusskolā notiek žetonvakari. Šogad tas notika četrdesmito reizi.

IMG_2926

^SPIED UZ BILDES, LAI APSKATĪTU PILNU GALERIJU^

Žetonvakaru varētu vēl nodēvēt par pateicības svētkiem. Daudz izskanēja labu un mīļu vārdu. Paldies tika pateikts ikvienam – skolotājiem par ieguldīto darbu, lai skolēnus padarītu par labiem cilvēkiem, klasesbiedriem par ikdienišķo smieklu devu un atbalstu, audzinātājām par spēju mums ticēt un piedod un vecākiem par lielo mīlestību un iedrošināšanu sapņot. Kāds arī nobirdināja pa kādai asarai, bet ne tāpēc, ka aizejam, bet gan tāpēc, ka daudz ko atstājam. Atstājam skolu, mūsu otrās mājas, kurā daži mācās jau no pirmās klases, katrā kabinetā ir sava īpašā vieta, kur vieglāk nošpikot vai pagulēt un netikt manītam, katrs skolotājs kā radinieks, bet klasesbiedri kā brāļi un māsas.

Bet, neskatoties uz to, cik pagātne šķiet jauka un rūpju neaizskarta un cik nākotne kārdinājumu pilna, 12.klašu skolēni sākumā atgādināja, ka vakardiena un rītdiena ir jāatbrīvo no bažām un ka jādzīvo ir šodien. Ar šādu atziņu arī tika pavadīts vakars un izdzīvots katrs mirklis.

Pēc aizkustinošās oficiālās daļas sekoja abu klašu priekšnesumi, kuriem divpadsmitie gatavojās vairākus mēnešus. Abu klašu priekšnesumi bija interesanti un aizraujoši, un salīdzināt tos ir grūti, jo vieniem bija teātris, kur skolēni parādīja savu labo aktierspēli, bet otriem – šovs, kas līdzinājās tiem, kurus uzved Brodvejā.

Pirmie bija 12.a klases skolēni. Viņi centās pateikt, ka katrā huligānā slēpjas mīļš, jauks un gudrs cilvēks. Viss notika padomju laiku lauku skolā, kur huligānam draudēja izslēgšana no skolas, bet skolai nomainījās direktore, kura vēlējās pāraudzināt huligānu. Direktorei bija apburoša meita, kurā huligāns iemīlējās, pārtapa par labu cilvēku, un tālāk visi dzīvoja saticīgi un laimīgi. Šajā priekšnesumā tika parādīts ne tikai, kā huligāns pārtop par labu skolnieku, bet arī cilvēku savstarpējās attiecības. Vecākiem un skolotājiem, kas ir piedzīvojuši PSRS laikus, bija vieglāk izprast šo uzvedumu. Mūsdienu jaunatnei nesaprast čehu kurpju burvību un 400 rubļu vērtību.

Tad sekoja 12.b klases priekšnesums. Stundas laikā, kas tika atvēlēta šim priekšnesumam, skolēni parādīja visu, ko spēj: gan visdažādākās dejas, gan dziedāšanu, kā arī nedaudz aktierspēles. Notikumi risinajās ap vienas meitenes, Sprīdītes, dzīvi, kura pati nespēj saprast, ko vēlas, tāpēc izlemj aizbēgt no tā visa. Bet viņas klasesbiedrs, kurš ir viņā iemīlējies, cenšas atgriezt viņai cerību un atvērt acis uz pasauli sev apkārt. Šī uzveduma mērķis bija pateikt to, ka jānovērtē ir tas, kas tev ir dots, un ka mīlestībai ir daudz lielāks spēks nekā bagātībai un varai.

IMG_3143

Kopumā abu klašu uzvedumi pateica, kas katram ir jāņem vērā, un katrs ieraudzīja to, ko pats vēlējās. Un varbūt ne tik daudz no šiem priekšnesumiem guva vecāki un skolotāji, cik daudz vairāk ieguva paši divpadsmitie. Gatavošanās žetona vakaram prasīja daudz upuru, bija nepieciešama spēja vienoties un piekāpties, uzklausīt un atbalstīt, un tas viss tika ielikts plauktiņā uz veiksmīgu un notikumiem bagātu nākotni. 2013. gada žetonvakars ir aizvadīts, atstājot aiz sevis krāsainas fantāzijas un gaišus iespaidus, atceroties katru mirkli no 22.februāra.

R64VSK  SP

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s