Latviešu valodas un literatūras nedēļa

No 2. līdz 6. martam, visas nedēļas garumā notika neklātienes viktorīna 7. un 8. klasēm ,,Valoda ir spēle”, kuras ietvaros 7.-8. klašu skolēniem tika piedāvāti dažādi radoši un aizraujoši uzdevumi gan par valodu, gan literatūru.

            Skolā līdz 16.martam bija apskatāma dzejoļu ilustrāciju izstāde ,,Dzejlapkritis”, kuru autori ir 5.-6.klašu skolēni. Ilustrācijās attēlotas dažādas skolēnu interpretācijas par skolēnu izvēlētu autoru dzejoļiem. Izstādē bija apskatāmi ,,Dzejas krekli”, kuru autores ir 5.-9. klašu latviešu valodas un literatūras pulciņa dalībnieces Evija Graudiņa, Helēna Kubila un Elīna Potapova.

            5.martā ar savu erudīciju un izdomu mērojās 9.-12.klašu skolēni latviešu valodas un literatūras viktorīnā. Skolēniem tika piedāvāti dažādi uzdevumi par latviešu valodu, literatūru un notikumiem kultūrā. Katra klase bija sagatavojusi literāri muzikālu priekšnesumu. Lielu atzinību guva 12.a klases skolnieka Ričarda Dauksta pašsacerētās dziesmas atskaņojums. 10.b klase bija sagatavojusi skaistu, muzikālu dzejas kompozīciju. Pārsteidzošs bija arī 9.a klases priekšnesums ,kad teatrāli tika rādīts skolnieces Sanitas Grudules sacerētais dzejolis, kurš lasāms šeit.

***

Atkal es bēgu, nezinu kāpēc,

Nezinu, kā vadīta, bet bēgu.

Zinu, kur mani ceļš ved, tas

iet tikai uz vienu vietu , pie

viena un tā paša cilvēka.

Cilvēka ar kuru man saistās

viss. Esmu jau kritusi šajā

ceļā, vairākas reizes,

ceļgali asiņo, bet ne tik ļoti

kā sirds, uzplēstām rētām

tā lēni pukst krūtīs.

Vējš mani vada ceļā, it kā

saprotoši palīdzot un pūšot

no muguras ievijas matos

un ar čukstiem saka: ,,Nepadodies!”

Es apstājos un klausījos tajā,

Zinādama, ka padoties man

nevajag, es to negribu un nevaru

izdarīt. Vai tad kāds ir padevies

uz šī ceļa? Nē! Es arī to nedarīšu,

lai cik man tas prasītu, es to turpināšu,

jo es zinu, ka man tas ir vajadzīgs.

Cilvēks nevar izdzīvot bez gaisa,

cilvēks nevar izdzīvot bez ūdens.

Un es, es nevaru izdzīvot bez viņa.

Ceļš…

Šovakar tas aizved uz skaistu vietu ,

turpat netālu no manām otrām

mājām, uz skaistu uzkalnu, kur var

redzēt visu apkārtni. Saule mani

silda ,un es tajā plašumā saprotu

to, ka redzu sapņus pat neguļot

Es redzu to viņā, jā, mana ceļa

mērķis is viņš. Viņa zaļajās acīs

es redzu tās pļavas, kuras bija

zem uzkalna. Viņa pieskārienus

es jūtu zāles stiebros, kas

glāstīja manas kājas, skrienot uz

kalniņu

Skaisti.

Skaisti ir apzināties, ka

vienā cilvēkā ir tik daudz

tā, ko tu sapņo, pat vairāk,

tas cilvēks ir tas sapnis.

Noriju sāpi kā pēdējo rūgto

cigarešu dūmu no rīta.

Noslauku asaras un turpinu

iet. Iet uz ceļa galu, kur

ir viņš, tik pasakaini

skaists un neparasts, lai

varētu skatīties muļķes

acīm un domāt, jā

pasaule tomēr ir skaista

un pilna ar prieku.

Skolēniem ļoti labi veicās dziesmu atpazīšanā un “Literārā aliasa “spēlē, kurā atraktīvi iesaistījās arī skolotājas. Viktorīnā pārliecinoši uzvarēja 12.b klase, 2. vietu ieguva 9.a klase, bet 3. vietā ierindojās 10.b klases komanda.

            Paldies visiem skolēniem, kuri aktīvi piedalījās latviešu valodas un literatūras nedēļā! veicinot prieku par savu dzimto valodu. parpiedāvātajām a piedāvātajām aktivitātēm.

R64VSK SP

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s